Vecuma nabadzība ir augsta

Autors: Didzis Meļķis
Datums: 09.03.2018
Izdevums: Dienas Bizness
Rubrika: Ziņas

Pārmaiņu upuri

Šo Latvijas pensionāru grupu kā problemātisku raksturo arī KPMG Baltics vecākais menedžeris un pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis. «Latvijas problēma ir tā sauktās mazās pensijas, lai gan jautājums ir – kur ir robeža starp lielu, mazu un vidēju?» viņš retoriski jautā. «Mūsu pensiju sistēma ir būvēta pēc privāto pensiju kontu principa visos trijos sistēmas līmeņos, un pensija attiecīgi veidojas no iepriekš pašu veiktajām sociālajām iemaksām. Tā gan attiecas uz jaunākajiem pensiju sistēmas dalībniekiem, kas vēl tikai dosies pensijā.»

Situācija ir izveidojusies tāda, ka «problemātiska ir to iedzīvotāju grupa, kuru pensiju sistēmas sakarā dažkārt mēdz dēvēt par «zudušo paaudzi», kas pensionēties sāka pārejas laikos 1990. gadu sākumā līdz 1995. gadam,» saka E. Voļskis. «Problemātiska ir arī nākamā grupa, kas pensionējās no 1995. līdz 1999. gadam un kam pensiju rēķina pēc vidējo iemaksu algas. Ņemot vērā, ka tolaik bija milzīga ēnu ekonomika un nodokļus reti kurš maksāja, oficiālie ienākumi šiem cilvēkiem pārsvarā bija ap 85 latiem jeb minimālās algas apmērā. Kad veica jau pensiju aprēķinu, šiem cilvēkiem viņu vidējo algu piemēroja arī pārējiem darba stāža gadiem, un viņiem pensijas arī tādas, kādas nu ir. Tāpēc lielākie cietēji no esošās sistēmas ir šie dalībnieki, kam darba stāžs bija līdz 1995. gadam un kam ienākumu 1990. gadu vidū gandrīz nebija nekādu.»

Ir jāskatās tieši uz šo iedzīvotāju grupu ar attiecīgo pensionēšanās laiku, un tai, vēlams, būtu jāpārskata arī formula, pēc kuras pensija tiek aprēķina, secina KPMG eksperts. «Protams, ir jāskatās, vai sociālās apdrošināšanas budžetā ir kāda rezerve, kas šādu iespēju dod.»

E. Voļska vērtējumā, tie ir daži gadi, kad attiecīgajai mērķa grupai indeksācija būtu nepieciešama, «bet nevar runāt par tiem, kam iespējas uzkrāt ir bijušas, bet kas ir strādājuši ēnu ekonomikā un nav maksājuši nodokļus. Ja pēc būtības cilvēks pensiju sistēmas ietvaros ir varējis uzkrāt salīdzinoši pietiekamu pensijas kapitālu, bet tas nav darīts – ja ir gana daudz darba stāža gadu, bet šajos gados nav nekādu vērā ņemamu sociālo iemaksu – tad nu piedodiet un atvainojiet, bet tā nav sistēmas vaina. Ja tu savos darba gados esi izvēlējies nemaksāt nodokļus, tad kāpēc šodien kādam būtu jādomā par tavu pensiju?»

Labklājības aspektā arī šādos gadījumos gan ir ar pensiju sistēmu nesaistītā sociālo pabalstu sistēma. «Ja tev ir bijuši zemi ienākumi, tad vērsies savā pašvaldībā, un atkarībā no tava materiālā stāvokļa tev aprēķinās pabalstu. Tas ir jau cits stāsts, bet katrā ziņā ir risinājumi arī šādās situācijās,» saka E. Voļskis.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2018/03/09/vecuma-nabadziba-ir-augsta