Lūgšanu krellīšu un skaitļa “108” mistiskā nozīme 

Vārds “japa" (latv. val “džapa”) sastāv no diviem vārdiem: "ja" - dzimšana, "pa" - aizsardzība, uzturēšana, tas, kas aizsargā un saglabā visu radīto. Kas attiecas uz mums, džapa ir tas, kas rada un aizsargā mūsu garīgo personību. Kamēr mēs atkārtosim džapu (lūgšanas uz lūgšanu krellītēm), nekas mums nedraudēs. Šī ir labākā aizsardzība, kāda vien var būt.

Džapas instruments ir māla jeb krellītes. Šāstrās ir lūgšana, kas adresēta rožukronim:

Fiziski lūgšanu krellītes sastāv no diega, uz kuras savērtas 108 pērlītes un vēl viena pērlīte — 109. Visas pērlītes ir atdalītas viena no otras ar mezgliem. 

Pēc analoģijas krellītes ar uz diega savērtām pērlītēm simbolizē radīto pasauli. Diegs (sūtra) ir pirmatnējās, smalkās, neizpaustās enerģijas simbols, kas izplūst no Dieva un ir visa Visuma pamats. Pērlītes simbolizē manifestētu, redzamu matēriju, kas tiek pasniegta bezgalīgi daudzveidīgu pasauļu veidā, un pērlīšu skaits, kas vienāds ar 108, simbolizē bezgalību.

Skaitlim “108” ir daudz simbolisku nozīmju, no kurām viena, astroloģiskā, atspoguļo Visumu – tās ir 9 planētas 12 zvaigznājos vai 27 nakšatras 4 padās jeb daļās. Mezgli starp pērlītēm ir pirmatnējās, neizpaustās matērijas (prakriti) simbols. Galvenā, 109. pērlīte, simbolizē Meru kalnu – neredzamo, smalko asi, ap kuru griežas Visums, kā arī Dievu.

Vēl viens pērlīšu nosaukums ir aksha-mala. “Akša” ir acs. Ar šo aci cilvēks cenšas ieraudzīt Dievu, atrast viņu bezgalīgajā pasauļu daudzveidībā, sajust Viņu it visur, Viņa klātbūtni un Viņa gribu it visā.

Džapu atkārtojot, jāsāk no centrālās pērlītes un jāvirza krellītes pret sevi pulksteņrādītāja virzienā. Sasniedzot centrālo pērlīti, krellītes ir jāpagriež un atkal jāvirza pret sevi, pretējā virzienā. Nevajag šķērsot 109. pērlīti. Ja kāds lec pāri centrālajai pērlītei, tad no mantras atkārtošanas viņš negūst nekādu labumu.

Aplis simbolizē samsāras riteni, un, lai no šī dzimšanas un nāves riteņa tiktu laukā, tas ir jāpārrauj, ko mēs darām, kad sasniedzam 109. pērlīti un pagriežamies pretējā virzienā.

• Nedrīkst atkārtot mantru uz krellītēm ar kreiso roku (tā skaitās netīra).
• Nedrīkst atkārtot mantru, kratot vai vicinot maisiņu.
• Nedrīkst atkārtot mantru guļus, žāvājoties, runājot ar kādu vai pastaigājoties.
• Nedrīkst atkārtot mantru, esot kailam.

Labās rokas pirkstu simboliskā nozīme:

• Īkšķis – Bhagavāns, Krišna, Radītājs, Dievs.
• Vidējais pirksts – džīva (dvēsele) vai cilvēka prāts un sirds.
• Rādītājpirksts – viltus ego (ahankāra).

Skaitot mantru ar īkšķi un vidējo pirkstu, svētā vārda skaņa iekļūst cilvēka sirdī un apziņā.

Mantru var atkārtot, izmantojot arī citus pirkstus, lai sasniegtu dažādus rezultātus:

• Īkšķis un rādītājpirksts – atriebībai (neziņas (tama) gunā).
• Īkšķis un zeltnesis – lai novērstu nepatikšanas.
• Īkšķis un mazais pirkstiņš – visu vēlmju piepildīšanai.

Tāpēc mantru ieteicams atkārtot ar vidējo pirkstu, jo tas ir saistīts ar sirdi.

Materiāli, no kuriem gatavotas pērlītes un to ietekme:

• Rudrakša – visu vēlmju (gan labo, gan slikto) piepildīšanai.
• Lotosa sēklas  – uzvarai pār ienaidniekiem.
• Zelts – visu materiālo baudu iegūšanai.
• Kristāls – veiksmei.
• Tulasī – tikai tādu vēlmju piepildīšanai, kas nes garīgu labumu.

Šāstras iesaka saprātīgiem cilvēkiem atkārtot mantru, pārvietojot Tulasī pērlītes ar īkšķi un vidējo pirkstu.

Saskaņā ar "Hari Bhakti Vilāsa" ieteikumiem cilvēkam jātur noslēpumā:

• Dievība, kuru viņš pielūdz.
• Sava garīgā skolotāja vārdu.
• Mantru, ko saņēmis no garīgā skolotāja.
• Savu džapa-mālu.

Mēs nedrīkstam izrādīt savas krellītes citiem, jo tās ir kaut kas intīms, kas vieno mūs ar Dievu. Kad neatkārtojam džapu, tad krellītes jāglabā tīrā, noslēgtā vietā, iepriekš tām paklanoties. Tās nedrīkst atrasties jebkur un būt izmētātas. Lūgšanu krellītes jāglabā maisiņā, ko sauc par “gomuha”, kas nozīmē "govs mute" vai "dievišķā runa".

Kāpēc mums nepieciešamas šīs zināšanas?
Mums jāpanāk skaidra izpratne, ka viss šajā pasaulē ir saistīts. Atrodoties kaislību gunā, mēs sadalām pasauli, šķeļam to un baudām atsevišķi. Savukārt skaidrībā (sattva gunā) mēs cenšamies izprast pasaules vienoto dabu, visu lietu savstarpējo saikni, cenšamies saprast, kā dažādi objekti šajā pasaulē ir saistīti.

Lai cilvēks varētu iegūt džapas bagātību un visas svētības no mantras atkārtošanas, viņam jāievēro šādi nosacījumi:
✓ Jākoncentrē prāts, jāsavāc tas vienā veselumā; tam jābūt tīram.
✓ Jāklusē mantras atkārtošanas laikā un jāatkārto tikai mantra, ar nevienu nerunājot.
✓ Jādomā par mantras nozīmi vai vismaz jāatceras, ko mēs uzrunājam.

• ✓Jāveic tas ar pacietību un pieķeršanos, bez traucējošām domām – tad tas dos visas džapas svētības.

Tāpat ieteicams:
✓ Atkārtot džapu telpā, kurā nav uzmanību novērsošu priekšmetu, kas nav saistīti ar Dievu (ideāli – altārzālē).
✓ Censties sēdēt (vai stāvēt, staigāt) ar taisnu muguru.
✓ Atkārtot džapu vēdinātā telpā.
✓ Novietot sev priekšā Dieva vai garīgā skolotāja attēlu.
✓ Atkārtot džapu kopā ar citiem praktizējošiem cilvēkiem (ja kopējais džapas fons nav pārāk skaļš un jūs skaidri dzirdat savu mantru).
✓ Atkārtot džapu Tulasī auga priekšā.
✓ Atkārtot džapu vientuļā vietā dabā.

Lūgšanas ir saruna ar Dievu, tāpēc to būtu svarīgi praktizēt katru dienu.