Feminisms no vēdiskās filozofijas skatu punkta.
Pēdējā laikā rietumu pasaulē ārkārtīgi plaši izplatījušās dažādas kustības par cilvēku grupu vienlīdzīgām tiesībām, kas arī iestājas pret jebkāda veida šovinismu. Viena no slavenākajām un izplatītākajām šādām kustībām ir feminisms.Feministes cīnās par diezgan plašu uzskatu pārliecību, taču visas kustības pamatā ir ideja, ka vīriešiem un sievietēm ir jābūt vienādām tiesībām. Feministēm nepatīk jau pati doma, ka tikai savas dzimšanas dēļ viņām var būt mazāk tiesību nekā vīriešiem vai ka tās var tikt pakļautas jebkādam pazemojumam sabiedrībā valdošo paražu dēļ. Savā ziņā mēs varam teikt, ka feministes nevēlas atšķirties no vīriešiem. Kaut kādā ziņā feministes var saprast. Neviens mūsdienu sabiedrībā, kurā valda vienlīdzīgas tiesības un iespējas, nevēlas nonākt situācijā, kurā tīri dzimšanas dēļ cilvēks ir spiests ieņemt zemāku, pazemojošāku stāvokli.
Kā vēdiskā filozofija raugās uz feminismu?
Būtiskākā atšķirība vēdiskajā filozofijā no pasaulīgās izpratnes slēpjas tajā, kā vēdas raugās uz dvēseli un tās atšķirībām no ķermeņa. Tas, ka kādam ir sievietes ķermenis, nenozīmē, ka viņš ir sieviete. Tas nozīmē, ka viņš ir biomehāniskās mašīnas (jantras) operators, kuram piemīt sievietes dizaina iezīmes. Tādā pašā veidā šī dvēsele varētu tikpat labi iemiesoties biomehāniskā mašīnā (cilvēka ķermenī), kurai piemīt vīrieša īpašības. Turklāt ļoti bieži dvēseles maina ķermeņa dzimumu, kurā tās iemiesojas, un ja šodien tās var piedzimt kā sievietes, tad rīt — jau kā vīrieši un otrādi.
No vēdiskā skatu punkta nav runa par cita veida ķermeņa īpašnieku necienīšanu vai pazemošanu. Visas dvēseles ir Dieva bērni un visas ir pelnījušas cieņu. Tomēr jantrai jeb biomehāniskajai mašīnai, kas viņiem uz doto brīdi ir piešķirta (ko sauc arī par ķermeņa “ratiem”), var būt dažādas īpašības. Piemēram, vīriešu ķermenis ir vairāk piemērots smagam fiziskam darbam, kā arī ar intelektu saistītām darbībām. Turpretim sievietes ķermenim, kuram dabiski piemīt mātes instinkti, dabiski tiek piešķirta atbalstītāja, aprūpētāja loma. Sieviešu ķermeņi dabiski ir spējīgāki monotonām, atkārtotām darbībām, turklāt šādām aktivitātēm ir nomierinoša ietekme uz sieviešu ķermeņi. Tādējādi dažādu veidu ķermeņiem ir dabiskas priekšrocības un trūkumi. Vēdas nosaka dažādu veidu ķermeņu īpašniekiem dažādas aktivitātes, kas to īpašniekiem būs dabiskas un vieglas. Šādu dabisko darbību sauc par “dharmu”. Veicot savu dharmu, dzīvā būtne piedzīvo vismazāk ar savu ķermeni saistīto problēmu.
“Labāk kaut nepilnīgi pildīt savu pienākumumu, nekā pilnīgi darīt cita darbu. Pienākumi, kas atbilst cilvēka dabai, nekad nerada grēcīgas pretdarbības.” (“Bhagavad-Gīta kāda tā ir” 8.47.)
Jūs varat salīdzināt cilvēkus ar dažādiem cilvēkiem slimnīcā, kuriem ir noteiktas dažādas diagnozes. Neviena noteiktā diagnoze nav augstāka vai labāka. No otras puses, tieši ievērojot diagnozei noteikto ārstēšanas kursu un diētu, jūs galu galā tiksiet izārstēts un slimība būs uz jūsu ķermeni atstājusi minimālu ietekmi. Ir ļoti nedabiski mēģināt ārstēties, lietojot zāles, kas paredzētas citas slimībs ārstēšanai.
Nobeigumā mēs varam teikt, ka no vēdu viedokļa raugoties, feminisms ir bezjēdzīgs. Zināšanas par dvēseli pilnībā atceļ nepieciešamību pēc vienlīdzības starp dažāda veida ķermeņiem, lai sasniegtu vislielāko materiālo gandarījumu šajā pasaulē. Izpratne par visu dvēseļu patieso vienotību, visu dzīvo būtņu patieso brālību, mazina spriedzi starp dažāda veida ķermeņu īpašniekiem un mazina tieksmi baudīt sava ķermeņa robežās.
Sapratne, ka tev ir dots ķermenis, bet tu neesi ķermenis ir augstākā sapratne, bet nevajag aizmirst, ka ja mēs esam dvēseles, kas iesprostotas sievietes vai vīrieša ķermenī, mēs tur neesam ielikti netīšām vai nejauši. Mums ir kāds uzdevums šajā dzīvē, kas ir jāpaveic. Turklāt dotais ķermenis šajā dzīvē ir sekas mūsu darbībai no iepriekšējām dzīvēm.
Jāciena ir katra dzīvā radība un jāsaredz ikkatrā ir Dieva daļiņa.